Kalna iela 2 nr.1

1. Vietējas nozīmes mākslas piemineklis- durvju komplekts (19.gs.II p.)

   

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1. 
   Kuldīgas dārgumi. 47. stāsts
   
   Viena no senākajām pilsētas ielām, kurai arī nosaukums ticis dots agrāk nekā citām, ir Kalna iela.
   
   Tā ieguvusi nosaukumu no pilsētas daļas, kurai tā ved cauri – pilsētas uz kalna. Šī iela pirmoreiz minēta kādā senā Kuldīgas hronikā: „1563. gadā Kuldīgā plosījās ugunsgrēks un nodega 43 mājas; starp pulksten trijiem un četriem tas sākās un turpinājās divas stundas; tātad uguns ātri izplatījās no mājas uz māju pa visu Kalna ielu, no staļļmeistaru nama pie Alekšupītes līdz pat pilsētas dzirnavām, abās ielas pusēs.”
   
   Otrs ugunsgrēks piemeklēja Kalna ielu 1713. gadā drīz pēc Lieldienām. Postošā uguns aiznesusi nebūtībā seno koka apbūvi, tās vietā drīz tika celtas jaunas ēkas, kuru mūžs nu jau trešajā gadu simtenī. Namīpašnieki galvenokārt bija vācu tautības. Kalna ielā atradās arī nozīmīgas sabiedriskas celtnes – vācu biedrības nams (tagadējā sporta skola), vācu ģimnāzija, Alekšupītes tuvumā atradās senākā pilsētas skolas ēka, kas nav saglabājusies.
   
   ēka nr. 2 pagājušā gadsimta sākumā piederējusi Johanam Hāzenjēgeram – vienam no astoņpadsmit Kuldīgas kalējiem. Kaut gan ieejas durvis bijušas samērā vienkāršas, virsgaismas lodziņam bijis grezns rotājums. Kā liecina plāksnīte pie ārdurvīm, te dzīvojusi arī vecmāte Anna Līne. Starp lielajām ēkām, kas novietotas ar fasādi pret ielu, iespiedies pavisam mazs namiņš, pavērsts ar galu pret ielu. Trīs nelielie koka pakāpieni kādreiz veda pie zeltkaļa Armīna Bonaca.
   
   Kalna ielas 4. namā zeltkalim bija gan darbnīca, gan pulksteņu, zelta un sudrablietu veikals. Par mērenām cenām tur varēts iegādāties arī citas labas un izturīgas lietas: baltmetāla karotes, niķelētas kafijkannas un cukurtraukus, kā arī brilles un pensnejus no īsta kristāla. 1920. gados veikals tika pārcelts uz Liepājas ielu 4, taču zeltlietu vai briļļu labošanu joprojām veica darbnīcā.
   
   Māja ar stāvajām trepēm
   
   Ernests un Vaira Širmaheri Kalna ielā 2 dzīvo ilgus gadus. Vaira atnākusi no Skrundas dzīvot pie krustmātes, kad mācījusies astotajā klasē. Krustmāte stāstījusi, ka māju uzcēlušas divas turīgas vecmeitas. Blakus māja, kas atrodas līdzās uz Jelgavas ielas, bijusi kā saimniecības ēka, kurā atradusies veļas mazgātava.
   
   Pie vecā galda ar virpotajām kājām sēdējušas četras šīs ģimenes paaudzes. Vaira pieredzējusi dažādus kaimiņus un laiku, kad krustmātes dzīvoklis tika sadalīts un aiz sienas izveidota mājvieta vēl vienai ģimenei. Māja būvēta četriem dzīvokļiem, taču tur ierīkoti seši.
   
   Saglabājusies parādes ieeja ar greznākām trepēm. Diemžēl vecajā fotogrāfijā saskatāmā greznā virsgaismas lodziņa vairs nav. No pagalma puses ir divas ieejas ar ļoti stāvām trepēm, maziem kāpņu laukumiņiem un daudziem dažādiem kambarīšiem. Uz tualeti iedzīvotāji vēl joprojām iet laukā, bet ūdensvadu 80. gados ierīkojuši paši.
   
   Agrāk māja bijusi ļoti silta, tagad vairs ne. Vaira nav apmierināta ar nomainītajiem logiem. Vecie siltumu turējuši labāk un bojāti bijuši tikai daži, bet nomainīti visi. Meistari nav turējuši solījumu jaunos logus taisīt pēc veco parauga, jo vēdlodziņš visos neesot saglabāts. Vecās durvis gan vairs tik labi neglabā siltumu.
   
   Viņu dzīvoklī vēl var apskatīt podiņu krāsni ar greznu augšmalu, otrajā pusē esot ierīte, kur turēt siltu ēdienu. Krāsni nav bijis vajadzības nomainīt pret jaunu, jo silda labi.
   
   Pagalmā kādreiz izskatījies citādi. Vietā, kur tagad vārti uz sporta skolu, atradusies klētij līdzīga ēka. Tur turēta malka. Bet no ielas pagalmu norobežojusi augsta sēta ar maziem vārtiņiem.