Pils iela 4

1. ü      Pēdējais pils sargs Bofemēls sūdzējās hercogam par savu pussabrukušo dzīvokli pilī un lūdza atļauju izmantot mūru akmeņus, lai pils sētā uzceltu sev māju. Tas arī tika atļauts, un 1735. gadā namiņš bija gatavs. Pils sabrukšana netika aizkavēta, nekoptie dārzi aizauga.;
   ü      Kā jau tipiskai 18. gadsimta ēkai namiņa centrā atrodas apvalkdūmenis – kādreizējā pavarda vieta. Nams ir caurstaigājams, jo apvalkdūmenī var iekļūt gan no ielas, gan pagalma. Kurinot krāsnis, dūmi vispirms ieplūst apvalkdūmenī un tikai tad pa skursteni izkūp gaisā.;
   ü      Kuldīgas pils sarga mājiņa-arhitektūras piemineklis(nr.6357) (1735. gads.)

---

---

---

---

---

1. Kuldīgas dārgumi.
    
   Pilssarga namiņš
   
   Kamēr pastāvēja Livonijas ordeņa pils Ventas krastā, tajā dzīvoja arī pils sargi.
   
   Viņu uzdevums bija rūpēties par pils un tās iemītnieku drošību. Laikā, kad pāri Ventai bija uzbūvēts tilts (14. gs. – 1615. g.) un satiksme pār to notika caur priekšpils pagalmu, pils sargi iekasēja nodevu par tilta lietošanu, kā arī muitas naudu par pārvedamajām precēm. Pēc hercoga galma pārcelšanās uz Jelgavu vecā pils, kas karos tika stipri sapostīta un izlaupīta, nonāca aizmirstībā.
   
   Pēdējais pils sargs Bofemēls sūdzējās hercogam par savu pussabrukušo dzīvokli pilī un lūdza atļauju izmantot mūru akmeņus, lai pils sētā uzceltu sev māju. Tas arī tika atļauts, un 1735. gadā namiņš bija gatavs. Pils sabrukšana netika aizkavēta, nekoptie dārzi aizauga.
   
   Pagalmi un laukumi, vaļņi un bastioni aizauga ar zāli, krūmiem un kokiem. Pilsētas iedzīvotāji izmantoja pilsdrupu akmeņus kā lētu būvmateriālu savu dzīvojamo namu celtniecībai. četrsimt pajūgi ar akmeņiem tika pārdoti pat uz Vidzemi. Pēdējās ordeņa pils drupas tika novāktas ap 1860. gadu.
   
   Kā jau tipiskai 18. gadsimta ēkai namiņa centrā atrodas apvalkdūmenis – kādreizējā pavarda vieta. Nams ir caurstaigājams, jo apvalkdūmenī var iekļūt gan no ielas, gan pagalma. Kurinot krāsnis, dūmi vispirms ieplūst apvalkdūmenī un tikai tad pa skursteni izkūp gaisā.
   
   četrdesmit gadu pilssarga namiņš bija Kuldīgas novada muzeja lietošanā – sākumā pirmajā stāvā bija izvietota ekspozīcija, taču ar laiku namiņš kļuva par muzeja krātuvi, kur glabājās fogrāfiju, dokumentu, fotonegatīvu, priekšmetu kolekcijas. Pēc īpašnieku maiņas 2004. gadā muzeja krājums tika pārvietots uz citām telpām un namiņš palika tukšs. ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
   
   ēka atdzims jaunai dzīvei
   
   Viens no tagadējiem pilssarga namiņa īpašniekiem Arturs Šveds skaidro, ka senā ēka atkal būs privātmāja.
   
   Tuvākajā laikā tiks veikta nama vēsturiski arhitektoniskā izpēte. Rezultāti noteiks turpmāko darbību un projekta izstrādi.
   
   A.Šveds uzsver, ka iegādājies ēku tieši senatnīgās gaisotnes dēļ un ir gatavs ievērot visus priekšnoteikumus un ierobežojumus, kādus uzliek arhitektūras pieminekļa statuss.
   
   Sākotnēji bijusi iecere pilssarga namiņā ierīkot kafejnīcu, taču izrādījās, ka māju grūti pielāgot sabiedriskas ēkas vajadzībām. Tāpēc kafejnīca atradīsies blakus, Pils ielā 2, kur ierīkos viesnīcu. ēka pieder uzņēmumam Kuldīgas vārti, kurā A.Šveds ir viens no līdzīpašniekiem.