Liepājas iela 7

1. ü      Celta 1907. gadā, īpašnieks Jankels Gabbe, tirgotājs.
   ü      1910.gadā ēka cietusi ugunsgrēkā, rezultātā zaudējot jumta izbūvi.
   ü      Sākumā ēkā atradās koloniālpreču veikals, frizētava, apģērbu veikals. Vēlāk fotodarbnīca un zobārstniecības kabinets. 1935. gadā atkal koloniālpreču tirgotava, manufaktūras un sīkpreču veikals, drēbnieku darbnīca un konditoreja.
   ü      No 1957. – 1992. gadam ēkā atrodas MRS kantoris.
   ü      1998. gadā veikta veikala pārbūve, 2000. gadā veikta telpu renovācija, 2004. gadā veikta ēkas 2. un 3. stāva renovācija, 2006. ieejas fasādes durvis un logs atjaunoti.
   ü      2006.02.13. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „ēkas daļas vienkāršotā renovācija”, projektu pasūtītājsSIA „Latio” un izpildītājs I. Butāne. Nr.k.p. 5( arhitektoniski makslinieciskas izpetes – apliecinājuma kartes 2006)
   ü      1974. gadā tika izstrādāts skiču projekts ar nosaukumu „Kantora - dzīvojamās ēkas kompleksais kapitālais remonts”, kuru izpildīja Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrijas Projektēšanas institūts „Latkomunprojekt”. Nr.p.k. 2 (skiču projekti 2006 – arhitektoniski makslinieciskas izpētes);
   ü      1984. gadā tika izstrādāts skiču projekts ar nosaukumu „Vizuālā apsekošana ēkai”, kuru izpildīja Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrijas Projektēšanas institūts „Latkomunprojekt”. Nr.p.k. 11 (skiču projekti 2006 – arhitektoniski makslinieciskas izpētes);
   ü      1984. gadā tika izstrādāts skiču projekts ar nosaukumu „Vizuālā apsekošana ēkai”, kuru izpildīja Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrijas Projektēšanas institūts „Latkomunprojekt” un pasūtītājs Kuldīgas rajona Dzīvokļu saimniecības pārvalde. Nr.p.k. 11.1 (skiču projekti 2006 – arhitektoniski makslinieciskas izpētes);
   ü      2000.09.07. tika iesniegts būvprojekts ar nosaukumu „Sadzīves tehnikas veikala tehniskais projekts”, projekta vadītājs N. Raitums un i/u „AIVI”. Akcepta nr 1.1 un arhīva nr 8;
   ü      1998.02.06 tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Pārtikas veikala projekts” un projekta vadītājs J. Andresons. Akcepta nr 7 un arhīva nr 147;
   ü      1998.03.02. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Veikala pārbūves projekts”, projektētājorganizācija SIA „Didrihsons”. Akcepta nr 84 un arhīva nr 209;
   ü      1975.03.27. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Kontora – dzīvojamās ēkas komplekts”, projektētājorganizācija komunālās saimniecīobas ministrijas projektēšanas institūts un projekta vadītājs J. Pommers. Akcepta nr 30 un arhīva nr 302;
   ü      2004.08.30. tika iesniegts būvprojekts ar nosaukumu „ēkas 2. un 3. stāva rekonstrukcija” un projekta vadītājs A. Orniņa. Akcepta nr 52 un arhīva nr 1599;

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1. 14. stāsts par senajiem namiem. Dzīvojamā ēka Liepājas ielā 7.
   
   Laikā no 1907. līdz 1910. gadam nama centrālajā daļā bijusi bēniņu izbūve ar vienu logu ielas pusē. Arī Kuldīgas arhitektūrā parādījās jūgendstila iezīmes. Skaisto jumta izbūvi ēka zaudēja ugunsgrēkā 1910. gadā.
   
   Mūsdienās divstāvu ēkas fasāde ir vienkārša, ar ritmiski izkārtotiem logiem. Tirgotājs Jankels Gabbe 1907. gadā namu uzcēla un atvēra tajā koloniālpreču veikalu. Pirmajā stāvā no ielas puses bija četras ieejas, tas ļāva izveidot vairākus veikaliņus un citas iestādes. Pirmajās durvīs bijusi J.Vittenšteina frizētava, otrajās – Zalomona Feitelberga apģērbu veikals.
   
   Uz ēkas gala sienas kreisajā pusē redzama daļa no foto salona reklāmas, ieeja tajā bijusi no sētas puses. Sākumā tur atradās Jankovska un Šuneviča fotodarbnīca, pēc viņiem 1921. gadā strādājis fotogrāfs Aleksandrs Gessau, bet 1935. gadā – fotogrāfs A.Petkevics.
   
   ēkā bija izveidots arī R.Pisarevska zobārstniecības kabinets, kurā pacientus pieņēma plkst. 10.00 – 13.00 dienā un 15.00 – 20.00 vakarā. Tur ārstēja, plombēja un izgatavoja mākslīgos zobus. 1935. gadā Liepājas ielā 7 atradās Vulfa Gabbes koloniālpreču tirgotava, Memdela Feitelberga manufaktūras un sīkpreču veikals un drēbnieku darbnīca, Deifta Šimkes konditoreja.
   
   MRS – viens no vadošajiem uzņēmumiem
   
   Jau vairākus gadus Liepājas ielas 7. namā nav Mežrūpniecības saimniecības (MRS) kantora, taču daudzi cilvēki to vēl atceras. MRS izveidoja 1957. gadā, apvienojot mežrūpnieku un mežsaimnieku darbību.
   
   Tas pastāvējis līdz 1992. gadam, pēc tam reorganizēts, izveidojot Kuldīgas virsmežniecību, SIA Ozolkalni un Valsts medību saimniecību. MRS kantoris atradies ēkas vienas puses pirmajā un otrajā stāvā.
   
   Ingrīda Paegle, kas strādājusi MRS arodbiedrībā, atceras, ka namā bijušas nepatīkami smakojošas sausās tualetes. „Nams visu laiku bijis ārkārtīgi žēlīgs. ārējo sienu, kas šķēlās nost, vēlāk nostiprināja. Telpās bija ļoti vēss.”
   
   I.Paegle arodbiedrībā sākusi strādāt 1959. gadā. Kā pati apgalvo, Kuldīgas virsmežniecībā dara to vēl šobrīd – vāc biedru naudu, raksta atskaites. Sadarbība izveidojusies ar zviedriem, kas arodbiedrību daļēji atbalsta.
   
   „Senāk pienākumu bija daudz, pārsvarā, aizstāvējām strādniekus. MRS strādāja ap 800 cilvēku, bet Liepājas ielas 7. namā – ap 40,” atceras I.Paegle. „Arodbiedrība izkārtoja tā, ka strādnieki varēja atpūsties sanatorijā Krimā, braukt ekskursijās, piemēram, ar kuģi pa Volgu. Daudz gribētāju gan nebija, dažreiz nācās lūgties, lai cilvēki izmanto iespēju ceļot par velti.” Liepājas ielā 7 plašu telpu nebija, tādēļ lielāki pasākumi notika kultūras namā.
   
   Ludmila Ullase no 1981. līdz 1990. gadam bijusi MRS juriste. Darba bijis daudz, jo cilvēki bieži sūdzējušies arī par sīkumiem. Atskaites nācās rakstīt krievu valodā. L.Ullase atceras, ka MRS pienākums bija uzraudzīt mežus, ja tie nedega, saņēmuši prēmijas.
   
   „Ja kādreiz saslima apkopēja, telpas izskatījās briesmīgi, jo neviens aiz sevis nesavāca,” L.Ullase stāsta par sadzīvi Liepājas ielā 7. Nama pirmajā stāvā bijis sarkanais stūrītis, tur stāvējušas klavieres. „Bērnībā mācījos mūzikas skolā. Mājās klavieru nebija, bet spēlēt gribējās. Man atļāva spēlēt kantorī,” viņa atceras. „Aiz direktora kabineta bija skabūzis, kurā glabājās meža dzīvnieku ragi, tā bijā kā svētnīca.”
   
   Ilgvars Grīnbergs 1976. gadā sāka pildīt MRS direktora Ernesta Turka vietnieka pienākumus. Strādājis līdz 1990. gadam, pēc tam bijis mežzinis Kurmāles mežniecībā un mežziņa vietnieks Abavas mežniecībā.
   
   „MRS bija viens no vadošajiem uzņēmumiem padomju savienībā. 1981. gadā pie Maņģenes ierīkoja egļu plantācijas, stādus no šīm sēklām pārdeva daudzās republikās,” atceras I.Grīnbergs