Baznīcas iela 5

1. ü      ēka celta 17. gs kā rātsnams.
   ü      Mājas pagrabos bijis cietums.
   ü      ēkā saglabājušies divi manteļskursteņi, pamati veidoti no laukakmeņiem, bet sienas no koka.
   ü      1847. gadā ēka cietusi ugunsgrēkā.
   ü      90. gados pagrabā ierīkota izstāžu zāle un kafejnīca „Pagrabiņš”;
   ü      1992.02.11. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Izstāžu zāles interjērs vecajā rātsnamā” un projekta vadītājs I. Ankups. Akcepta nr 3 un arhīva nr 1059;

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1. 

2. 

3. 

4. 

5. Cietums un valdības nams

    

   pirmdiena, 19 janvāris 2004

   21. stāsts par senajiem namiem. Vecais rātsnams Baznīcas ielā 5 Precīzu ziņu par pirmo Kuldīgas rātsnamu nav. No pilsētbūvnieciskā viedokļa tam bija jāatrodas tirgus laukumā pie Katrīnas baznīcas. Tā sauktais vecais rātsnams būtībā jau ir otrais, kas celts ilgus gadus. Būvdarbu tāme bijusi gatava jau 1626. gadā, taču vēl 1653. gadā nama pabeigšanai pietrūcis kaļķu. Sākotnēji rātsnams bija mazāks nekā pašreiz redzamais, taču tam bija tradicionālais trīsdalījuma plānojums ar apvalkdūmeni centrā. ēka bija vienstāva, uz augstiem akmens mūra virspamatiem, pagrabā atradās cietums. Tā bija veidota simetriski – katrā pusē ieejai divi logi. 18. gadsimtā vairākkārt notikuši būvdarbi. Rezultātā nama labajā pusē uzbūvēts otrais stāvs mezonīna veidā, labots jumts, veikti citi darbi. Lai arī tika remontēts, no 1797. gada rātsnams bijis sabrukušā stāvoklī. 1806. gadā notika liela pārbūve – ēku nevis būvēja no jauna, bet paplašināja, izveidoja simetrisku, ar mezonīnu centrā. Rātes zāle un namnieku telpa bijusi pirmā stāva lielajās istabās, bet piebūvē izvietotas sardzes istabas. Nelielajās telpās pret Alekšupīti un otrajā stāvā strādāja ierēdņi. 1847. gadā rātsnams cieta ugunsgrēkā, taču tika atjaunots, līdz pilsētas valde nolēma celt jaunu. No 1923. gada ēkā atradās Ausekļa Krauksta dibinātā Jaunā aptieka, kuru 1938. gadā pārcēla uz Baznīcas ielu 9. Pilsētas centra sirdspuksti Rātslaukums ir vecpilsētas centrs, tā sirds – vecais rātsnams. Lai arī turpat blakus ir jaunais, tas tomēr nespēj aizēnot vietu, kas allaž bijusi pilsētai viena no būtiskākajām. Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā ēkā saimniekoja kultūras nams. Tur bija izstāžu zāle, Tautas lietišķās mākslas studija Varavīksne, no 1993. gada arī TLMS Ķocis. Atmodas laikā – 1988., 1989. gadā – tur atradās Tautas frontes mītne. Izstāžu zāli izveidoja, kad ēkā vēl nebija sakārtota apkure. Aukstums un mitrums kaitēja mākslas darbiem, tāpēc ierīkoja centrālapkuri. Rita Peterlēvica vecajā rātsnamā dzīvojusi desmit gadus – no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus līdz apmēram 1995. gadam. Tas bijis vienīgais dzīvoklītis, pārējās telpās mēģinājis Tautas teātris, darbojusies mākslas studija un audējas, bijušas telpas metodiskajam kabinetam, semināriem un kursiem. Rita stāsta, ka pagrabā bijusi kurtuve, bet otrajā pusē no 80. gadu vidus – izstāžu zāle, kas bija ļoti populāra. Pagraba velves bija piemērotas mākslas darbiem, kā atzīst Rita – tas bija kaut kas skaists, izstāžu zālē pārņēma īpašas izjūtas. Tajā laikā ēka patiešām bija pilsētas sirds, tur mutuļoja kultūras dzīve. Pēc tam vienā pagraba pusē uzņēmums Aija ierīkoja privāto kafejnīcu. „Tad mums bija kāposti rītā un vakarā, jo no pagraba smaržas nāca augšā,” atceras Rita. Izstāžu zāle toreiz vēl pastāvēja. Kad ēku pievienoja pilsētas apkurei, bijušajā kurtuvē darbojās jauniešu interešu klubs Dakstiņš. Tagad vecajā rātsnamā visu pagrabu aizņem viena no omulīgākajām Kuldīgas kafejnīcām Pagrabiņš, vēl arvien tur savus varavīkšņainos darbus darina audējas, tur atrodas tūrisma informācijas centrs, divi advokātu biroji un vēl joprojām – dzīvoklis.