Liepājas iela 5

1. ü      ēka celta ap 1907.gadu, īpašnieks- Jakobs Hercenbergs.
   ü      1910. gadā izveidots kinoteātris „Modern”.
   ü      1995. gadā ēkā izcēlies ugunsgrēks.
   ü      1977. gadā. Kapitālais remonts. Esošos malkas šķūnus un dažādās piebūves paredzētas nojaukt, to vietā uzbūvēt jaunu saimniecības ēku – malkas šķūni.Dzīvojamai ēkai pagalmu paredzēts bruģēt ar kaltiem vai apaļiem akmeņiem, veidojot kritumu uz Liepājas ielu. ēkai paredzēts pilnīgs telpu pārplānojums un projektēti sanmezgli un vannas istabas katram dzīvoklim. No jauna projektētas kāpņu telpas. 1 stāva pārsegums dzīvojamai ēkai projektēts no dzelzs betona plāksnītēm uz metāla sijām. Metāla sijas pielietotas tāpēc, ka ēkas 2 stāvs plānā lielāks par 1 stāvu un pārsegums veido konsolveida izvirzījumu. Uz šīm konsolēm balstās 2 stāva un jumta konstrukcijas. Jumta segums – kārniņi. Visas koka konstrukcijas pirms iebūves antiseptējamas. Dzīvojamo ēku pieslēgs pie pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem Liepājas ielā. ēka elektroenerģiju saņem no pilsētas tīkla un pieslēgta pie pilsētas telefonizācijas un radiotranslācijas tīkliem.
   ü      1977. gadā tika izstrādāts skiču projekts ar nosaukumu „Dzīvojamo ēku kompleksais kapitālais remonts”, kuru izpildīja Latvijas PSR saimniecības ministrijas Projektēšanas institūts „Latkomunprojekt”. Nr.p.k. 4 (skiču projekti 2006 – arhitektoniski makslinieciskas izpētes);
   ü      2005.07.11. tika iesniegts būvprojekts ar nosaukumu „Dzīvokļu renovācija biroju vajadzībām”, projektētājorganizācija V. Bērziņš un projekta vadītājs V. Bērziņš. Akcepta nr 53 un arhīva nr 3032;

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1. Hercenberga nams

    

   trešdiena, 30 jūlijs 2003

   13. stāsts par senajiem namiem. Dzīvojamā ēka Liepājas ielā 5. Kinoteātris Modern, ko tolaik dēvēja par elektroteātri, atradās ēkas otrajā stāvā. ēka Liepājas ielā 5 varētu būt celta ap 1907. gadu vienā laikā ar Gabbes namu (Nr.7), jo 1910. gadā laikrakstā Goldingenscher Anzeiger minēts ugunsgrēks Gabbes namā, kas apdraudējis arī Jakoba Hercenberga namu. 1910. gadā izveidotā kinoteātra Modern darbdienu programma sākās piecos pēcpusdienā, svētdienās un svētku dienās plkst. 13.00 un turpinājās līdz vienpadsmitiem vakarā. Programma parasti sadalīja četrās daļās – tajā bija gan krāsu dabas filmas, piemēram, par ananāsu novākšanu, zīdtārpiņu un foreļu audzēšanu, gan filmas par ceļojumiem uz Gruziju un Romu. Demonstrēja arī vēsturiskas drāmas un traģēdijas - Antonijs un Kleopatra, Jermaks Timofejevičs, Sibīrijas iekarotājs, kā arī komēdijas. 1913. gadā kinoteātri pārdēvē par Ziemeļpolu, domājams, ka tas pastāvējis līdz Pirmajam pasaules karam (1915. g.) Hercenberga nama pirmajā stāvā atradās veikali, 1913. gadā minēts J. Gotlība grāmatu veikals, divdesmitajos gados A. Zievalda manufaktūras un modes preču veikals, kur varēja iegādāties vīriešu un sieviešu apģērbus, audumus, gultas segas, zīda lakatus, galošas un citas preces. 20. gs. 20. gados Liepājas ielā 5 pacientus pieņēma zobārste G.Serebreņikova (tolaik Kuldīgā bija pieci zobārsti). Grūti atjaunojama māja Liepājas ielas 5. nama otrajā stāvā ne tik sen vēl bija ļaužu apdzīvoti dzīvokļi. Mājas īpašnieks Gundars Sproģis īrniekiem nopircis dzīvokļus citur pilsētā. Tagad palicis tikai viens dzīvoklis, kura iemītnieks Kurzemniekam nevēlējas neko stāstīt. Pārējās telpas remontē. „Māja ir vienās spraugās, tādēļ līdz remonta beigām vēl tālu,” stāsta īpašnieks. Viņš atceras citu stāstīto, ka Latvijas laikā otrajā stāvā iekārtots zobārstniecības kabinets. Tolaik darbojusies arī Kuldīgā pirmā kino zāle ar slīpo grīdu, kur rādīts mēmais kino. Bijušas ar citas iestādes, vēlāk dzīvokļi. 1995. gadā mājā izcēlies ugunsgrēks. “Pilnībā nodega jumta konstrukcija. Daudz līdzekļus prasīja tās sakārtošana. Gandrīz 400 m2 platībā uzklāju veco dakstiņu jumtu. Protams, bija ļoti grūti atrast šādus dakstiņus. Blakus mājai (Liepājas ielas 7. namam) gan uzlikts šīfera jumts, par to arhitekti neko nesaka, bet man gan pakaļ skatījās.” G. Sproģis stāsta, ka vecā mājā nepārtraukti jāiegulda. “Skaisti, bet ļoti daudz darba un rūpju. Jaunu māju uzcelt ir lētāk.” „Šis rajons ir kā pulvera muca, tāpēc cenšamies likt nožogojumus, lai nepiederošie netiek iekšā. Protams, iedzīvotājiem neērti, bet tas viņu pašu labā. Cik tur vajag – visapkārt sausa malka un šķūnīši – aizdegties var viegli.” Pirmajā stāvā jau astoņus gadus telpas īrē spēļu zāle Admirāļu klubs, kā arī veikals makšķerniekiem Pelikāns. Pirms tam bijis veikals bērniem, tirgoti arī audumi un apģērbi.