Kalna iela 7

1. ü      1877. gadā tika uzvelta vingrošanas zāle;
   ü      1926.gadā atradās Kuldīgas latviešu jaunatnes biedrība;
   ü      03.04.1980 veikts ēkas kapitālais remonts;
   ü      „Pagodinos paziņot, ka 12. martā š.g. atvēršu Kuldīgā, Kalna ielā Nr. 7 Hasenjangena namā, maiznīcu un konditoreju. Apsolīdams publikai laipnu apkalpošanu un katra pastellējuma kārtīgu izpildīšanu, zīmējos augstcienībā I. Bohzgemeth’’Kuldīgas Vēstnesis” 1910. gada 3. marts Nr. 9)

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1. 

2. 

3. Atļautie un neatļautie Kuldīgas vaibsti

   piektdiena, 09 maijs 2003

   Pavasarī namīpašnieki sāk lielāku un mazāku rekonstrukciju vai būvniecību. Kuldīgas vecpilsētā – valsts nozīmes kultūras piemineklī – to regulē īpaši apbūves noteikumi. Tas saistīts ar kultūrvēsturiskās telpas aizsardzību. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, pirms ķerties pie fasādes vai logu rekonstrukcijas, der ielūkoties Kuldīgas apbūves noteikumos. Tos var izlasīt mājas lapā www.kuldiga.lv vai domes būvvaldē. Tiks izgatavoti arī bukleti. VECPILSēTā jebkāda projektēšana, remonts, rekonstrukcija un citi būvdarbi, logu un durvju maiņa, krāsošana, pārplānošana, kas maina kultūras pieminekļu izskatu un vēsturisko vērtību gan ēkā, gan pilsētbūvniecības piemineklī, gan tā aizsardzības zonā, jāsaskaņo Kuldīgas būvvaldē un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kuldīgas nodaļā. GALVENāS PROBLēMAS: *80% ēkas vecpilsētā nolietojušās; *sabrukušo namu vietā izveidojas nepievilcīgi, centra apbūvei neraksturīgi laukumi (Policijas ielā 3 un 5, Jelgavas 11, 1905. gada ielā 4 un Jelgavas ielā 14); *īpašnieki vēlas nojaukt vai pārveidot šķūņus, kas veido vecpilsētas raksturu, bet vairs nav vajadzīgi (Policijas ielā 6a, Putnu ielā 3); *vairākdzīvokļu nami, kuros dzīvokļi nodoti privatizācijā, ir kopīpašums daudziem cilvēkiem, kuri bieži nevar vienoties par prioritātēm ēkas uzturēšanā. Apsaimniekošanas maksa ir pārāk maza, lai vecās mājas uzturētu; *denacionalizēto namus, kas nereti saņemti avārijas stāvoklī, īpašnieki nespēj uzturēt kārtībā (Baznīcas ielā 36); *īpašnieki vēlas remontā izmantot vecpilsētā aizliegtus materiālus un būvniecības paņēmienus; *nekontrolēti pazūd detaļas, kas veido ielas raksturu: slēģi, durvju rokturi, dekori; *ēkas netiek restaurētas, dažās rekonstrukcijās tiek meklēts kompromiss vēstures saglabāšanai; *trūkst galdnieku un amatnieku, kas kvalitatīvi izgatavotu, piemēram, logus, durvis; *būvniecības likumdošanas prasība nodrošināt iekļūšanu ēkā cilvēkiem ar kustību traucējumiem nav realizējama bez būtiskām izmaiņām fasādē. Apbūves noteikumi jāievēro ikvienam Ineta Butāne, Kuldīgas domes būvvaldes vadītāja: „Jebkuras izmaiņas ēkas fasādē vecpilsētā jāsaskaņo būvvaldē, ārpus Kuldīgas vēsturiskā centra remonts nav jāsaskaņo. Šobrīd īpašas problēmas ir patvaļīga logu maiņa. Ja pirms remonta cilvēki ierastos būvvaldē, mēs izskaidrotu būvniecības kārtību vecpilsētā, censtos rast kompromisu, tā īpašnieki izvairītos no nepatikšanām, kas būs pēc nelikumīgas būvniecības. Apbūves noteikumi ir apstiprināti domē, tie jāievēro ikvienam. Plastikāta logs, pat ja tas ir vēdlodziņš, vecpilsētā aizliegts. Ja kāds nevēlas respektēt pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas prasības, viņš seno vidi var mainīt pret citu, kur prasības nav tik striktas. Pirms noteikumu pieņemšanas gadu bija izsludināta sabiedriskā apspriešana, kurā ikviens varēja ko ierosināt vai iebilst, bet tas nenotika, tāpēc pieņemam, ka cilvēki, kuri vecpilsētā vēlas plastikāta logus, ir sabiedrības mazākā daļa. Vecrīga nav pozitīvs piemērs, jo tai nekonsekventās apbūves dēļ draud UNESCO statusa zaudēšana. Plastmasas logi ir īslaicīga parādība, tāds kā vilnis, tāpēc jādomā, kā to pēc iespējas vieglāk pārdzīvot. Šādi logi nav ilglaicīgi ne ekonomiski, ne estētiski. Tos varētu salīdzināt ar lētajiem, krāsainajiem šampūniem un liķieriem, ko savulaik ieveda Latvijā. Tagad mums par to nāk smiekli, tāpat būs ar logiem. Varētu salīdzināt ar plastmasas un porcelāna traukiem, neviens normāls cilvēks ikdienā no plastmasas traukiem neēd. Vecpilsētā ir daudz problēmu: pamazām no mājām pazūd vēsturiskās detaļas: slēģi, rokturi, notekcauruļu uzgalīši, kas ir laika zīmes un senatnes vēstījums. Logu slēģi funkcionāli nav vajadzīgi, bet mājas bez tiem izskatās kailas. Esmu redzējusi tos iemestus Ventā kā palīglīdzekļus makšķerēšanai. Vēsturiskās detaļas nedrīkst iznīcināt, bet tas atkarīgs no īpašnieka godaprāta, izglītības un vērtību izpratnes. Amatpersona nevar katram stāvēt klāt un uzraudzīt ik sīkumu.” POZITīVS VEIKUMS: *Liepājas ielas bruģis; *rekonstruētās ielas tiek sakārtotas kopā ar apakšzemes komunikācijām: ūdensvadu, kanalizāciju utt.; *maizes veikals Kukulītis; *atjaunota sabrukusī ēka Policijas ielā 9; *nostiprināta atbalsta siena pie vecā tilta; *sākts sakārtot muzeja teritoriju; *sakārtotas ēku fasādes Policijas ielā 1 un 8 utt.; *pamazām tiek novākti gaisa vadi ielās un nomainīti pret pazemes kabeļiem; *pazudis šķībais žogs Liepājas ielā 10; *Metropolei ir īpašnieks. NEGATīVI FAKTI: *nozūd vecā tilta margu dolomīta plāksnes, kas manītas iemestas Ventā; *1905. gada ielas 4. nama pagalmā pazudusi mājas puse – uzņēmīgi cilvēki pamazām to nojauca, aizveda vecos dakstiņus un ķieģeļus; *Baznīcas ielā 17 aizbūvēta ietve. Antikvārs priekšmets Baznīcas ielā 34 restaurēts vecais koka logs. Ina Celitāne, NVO „Kūrava” vadītāja: „Vasarā jauniešu nometnē izpētes grupa AEG restaurēja koka logu kā piemēru, kādiem vajadzētu būt visā mājā. Kauns atzīties, bet man ienāca prātā doma par plastikāta logiem, jo dzīvoklī jaunajā mājā tāds ir individuāli plānots. Dzīvoklī mani tas pilnīgi apmierina, bet vecā māja ir kā antikvārs priekšmets, kurš zaudētu daļu vērtības, ja tajā ieliktu šādu nedabisku veidojumu. Vecie logi ir amatnieku šedevri, kas godam kalpojuši piecām paaudzēm un kalpos vēl tikpat, ja tos restaurēs un kops.” Māja kā klucis Kalna ielā 7 ir plastikāta logi. Guntis Rožkalns, Kuldīgas autoskolas direktors: „Māja 80. gados pilnībā pārbūvēta, un tai nav nekādas vēsturiskas vērtības. Tolaik mājā, kas ir kā klucis, ielika rūpnīcā ražotus standarta logus. Kad tie krita laukā, ielikām plastikāta, kas nav neestētiski. Dome pirms gada noteica maksimālo sodu – Ls 250. Vienojāmies, ka priekšpusē uzliksim tādu kā parodiju – koka rāmjus. ēkai ir 44 logi, es nevaru visus samainīt pret koku. Palieku pie savām domām, ka šī ēka ir izņēmums, bet meklēšu kompromisu ar būvvaldi. Pirms diviem gadiem ielikām trīs koka logus, bet tie deformējās. Nav labu meistaru, kas prastu vecās mājās tādus ielikt.” Evija Hauka