Liepājas iela 8 nr.1

1. ü      ēka Liepājas ielā 8 varētu būt celta 20. gadsimta sākumā.
   ü      īpašnieks bija Roberts Hercbergs, tādēļ arī tā dēvēta par Hercberga namu.
   ü      1899. gadā Namā Atradusies J. Liepinga alus būda. (Kuldīgas novada muzeja pētījums „Tirdzniecība Kuldīgā” )
   ü      1914. gada Kuldīgas kalendārā ievietota Hercberga modes preču veikala reklāma.
   ü      Tā kā nams liels, tam vēlāk bija vairāki īpašnieki. Daļu telpu nopirka aptiekārs Eduards Birgers, kurš 1913. gadā iegādājies Kozaka aptieku Kuldīgā. Tā atradās Baznīcas un Policijas ielas krustojumā (stūrī), ļoti tuvu Grabes aptiekai, tādēļ E.Birgers nolēma tai pašā gadā izvietot aptieku Hercberga namā, telpās gar Raiņa (tolaik Katoļu) ielu.
   ü      Pēc viņa nāves 1936. gadā aptieka piederēja mantiniekiem, tā slēgta 1939. gada 18. novembrī, jo īpašnieki repatriējās uz Vāciju. Pārējās telpas 1924. gadā no Hercberga mantiniekiem nopircis žanis Veinbergs. Pirmajā stāvā uz Liepājas ielas pusi izveidoti veikali.
   ü      Pašlaik māja ir kopīpašums, tāpēc dzīvokļus nevar privatizēt. Viens no īpašniekiem mīt ārzemēs, otrs nesen atbraucis un gribējis iegūt pusi ēkas, bet to nevarēja sadalīt, jo vienā ēkā ir gan veikali, gan dzīvokļi.
   ü      2001.09.27. tika iesniegts būvprojekts ar nosaukumu „Veikala renovācija” un projekta vadītājs V. Bērziņš. Akcepta nr 1.1. un arhīva nr 1606

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1.  
   *Robert Hercberg Kuldīgā, Liepājas ielā Nr.8 (uz Katoļu ielas stūra). Lielā izvēlē: Modes preces, kažoku preces, adītas jakas, vilnas dzija, lietussargi, apavi, zīdu drānas, kleišu garnitūras, samts, krāgai un manšetes. Pirmās zortes. Sv.Pēterburgas gološas. Linolejums. (Kuldīgas Māju kalendārs 1914.gadam. Izdots Kuldīgā 1913.gadā “Kurzemnieka” apgādībā.)
    
    
   Zerberg Robert
         * Robert Zerberg Liepājas ielā Nr.8 (uz Katoļu ielas stūra). Lielā izvēlē modes preces, kažoku preces, adītas jakas, vilnas dzijas, lietussargus, apavi, krāgai, manšetes. (“Kuldīgas Māju kalendārs” 1914.gadam. Izdots 1913.gads, Kurzemnieka apgādībā)

2. Visiem zināmā kafejnīca Staburadze kādreiz bijusi aptieka.
   
   ēka Liepājas ielā 8 varētu būt celta 20. gadsimta sākumā. īpašnieks bija Roberts Hercbergs, tādēļ arī tā dēvēta par Hercberga namu. 1914. gada Kuldīgas kalendārā ievietota Hercberga modes preču veikala reklāma.
    
   Tā kā nams liels, tam vēlāk bija vairāki īpašnieki. Daļu telpu nopirka aptiekārs Eduards Birgers, kurš 1913. gadā iegādājies Kozaka aptieku Kuldīgā. Tā atradās Baznīcas un Policijas ielas krustojumā (stūrī), ļoti tuvu Grabes aptiekai, tādēļ E.Birgers nolēma tai pašā gadā izvietot aptieku Hercberga namā, telpās gar Raiņa (tolaik Katoļu) ielu.
    
   Pēc viņa nāves 1936. gadā aptieka piederēja mantiniekiem, tā slēgta 1939. gada 18. novembrī, jo īpašnieki repatriējās uz Vāciju. Pārējās telpas 1924. gadā no Hercberga mantiniekiem nopircis žanis Veinbergs. Pirmajā stāvā uz Liepājas ielas pusi izveidoti veikali.
    
   Māja kā Pie bagātās kundzes
   
   Vecākie Kuldīgas iedzīvotāji stāsta, ka kafejnīcas Staburadze vietā kādreiz bijis veikals īpašai sabiedrības daļai – tajā varēja nopirkt deficīta preces.
   
   Liepājas ielas 8. nama iedzīvotāja Inguna Smutova stāsta, ka dzīvokli 1962. gadā tēvam piešķīris kokapstrādes kombināts Vulkāns. Viņa šeit dzīvo vairāk nekā 40 gadus.
   
   Inguna atceras, ka pirmajā stāvā jau tad bijusi kafejnīca Staburadze, arī konditorijas cehs. Raiņa ielas pusē, kur tagad noliktavas, atradies zivju veikals ar lielu akvāriju, pilnu zivīm. „Kad tās atveda kastēs, visi bērni gājām šķirot. Tas bija interesants pasākums.”
   
   Kādreizējā Metro telpās darbojies kulinārijas cehs un veikals. Otrajā stāvā, kur tagad Staburadzes ēdamzāle, – ceļu remonta kantoris. Trešajā bijuši komunālie dzīvokļi.
   
   Ingunai stāstīts, ka vēl pirms tam tur, domājams, atradušās kungu dzīvojamās telpas. Galvenās kāpnes, pa kurām staigāja tikai īpašnieki, bijušas klātas ar paklāju, jo pakāpienos vēl redzamas metāla cemmītes.
   
   Kalpi staigājuši pa blakus trepēm mājas spārnos, gluži kā filmā Pie bagātās kundzes. Pagalmu kādreiz slēdza lieli vārti. Iekšējā mājā, tagad dzīvojamajā ēkā, atradās limonādes cehs.
   
   Ingunas bērnu dienās klīduši nostāsti, ka māja kara laikā nav izpostīta, jo šeit esot bijis kantoris vāciešiem.
   
   Pašlaik māja ir kopīpašums, tāpēc dzīvokļus nevar privatizēt. Viens no īpašniekiem mīt ārzemēs, otrs nesen atbraucis un gribējis iegūt pusi ēkas, bet to nevarēja sadalīt, jo vienā ēkā ir gan veikali, gan dzīvokļi.