Arh.Nr.1 izstrādāta 20,05,1997
Arh.Nr.2 izstrādāta 01,10,2003
Arh.Nr.2.1 izstrādāta 07,08,2006
Izpēte veikta 2009. gadā
Izstrādāta 2009.gadā
05.06.2000
05.06.2000
05.06.2000
05.06.2000
ēkā atrodas Vietējās nozīmes nekustamie mākslas pieminekļi: 18. gadsimta vidū darinātas durvju vērtnes, 18. gadsimta beigās darinātas Kāpnes un 1828. gadā kaltas loga restes.
Dzelzī kalts lodziņš, KNM (1926)
Kāpņu fragmenti, KNM (1935)
Kaļķakmens plāksne, KNM (1911)
1920-tie gadi, KNM (12177)
20 gs. 20.-30.g., KNM (5219)
1934.g.,KNM (15325)
20.gs.sākums, KNM (34778)
Freska
Viena no vecākajām mājām
|
trešdiena, 29 oktobris 2003
|
|
18. stāsts par senajiem namiem Liepājas iela 1/3 (agrākā adrese Baznīcas ielā 8) ēka Liepājas un Baznīcas ielas stūrī ir viena no lielākajām būvapjoma ziņā un arī viena no senākajām mūra mājām. Fasādē pret Baznīcas ielu redzam gadskaitli 1632 un dekoratīvu kaļķakmens plati. Diemžēl nav izdevies noskaidrot, kas bija pirmie īpašnieki. 1797. gada plānā redzams, ka šis ir viens no astoņiem mūra dzīvojamajiem namiem pilsētā. Iespējams, 19. gadsimta sākumā īpašnieks bijis rātskungs Kohs, kuram piederējusi lopkautuve un arī skārnis (gaļas veikals) pie tirgus laukuma. Blakus atradies Kuldīgas kroņa muižas krogs. Pēc 1899. gada adresu grāmatas ziņām nams piederējis tirgotājam Luņinam. Tajā atradies K.Štofrēgena koloniālpreču un vīna veikals, A.Dzeņa alus būda, kā arī J.Sedliņa krogs. ēka atrodas ļoti izdevīgā vietā centrā pie laukuma, kur tirgus dienās liels ļaužu pieplūdums. Tādēļ arī turpmāk šeit atradās iebraucamā sēta, kur novietot zirgus, un alus pārdotavas. Bijuši vairāki veikaliņi: rakstāmlietu, cepuru, modes preču, kā arī pulksteņmeistara un kurpnieka darbnīca. īpašnieki un preces bieži mainījušās. 20. gadsimta 30. gados te iekārtots šokolādes fabrikas Laima veikals, un tā nosaukums saglabājies daudzus gadu desmitus. Senajās fotogrāfijās pie ēkas stūra redzam koka būdiņa – tā domāta policistam, kurš dežurēja dienu un nakti, raugoties, lai centrā valdītu kārtība. Ernas tantes stāsti Erna Rukina šajā mājā dzīvo jau 37 gadus. Viņa vispirms ved rādīt kaltu režģi kāpņutelpā, uz kura liels burts K, ģerbonis un gadskaitlis – 1828. Šajā gadā ēka esot atjaunota, pēc tam vairs lielu remontu nav pieredzējusi. Ernas tante atceras, ka pirmajā stāvā vienmēr bijuši veikali: kādreiz slavenā Muciņa, zivju un Laimas saldumu veikals. Arī tagad viņa visu var iegādāties netālu no mājas. 80 gados tas ir būtiski. Mājā ir pieci dzīvokļi, kuros vienmēr dzīvojuši kārtīgi cilvēki – nekad neesot bijis skaļu iedzeršanu vai citādi nelāgas uzvedības. Kad iet augšā pa trepēm, kāpņutelpā uz sienas ir uzraksts Pie fotogrāfa un roka ar izstieptu rādītājpirkstu. Ernas tante domā, ka tumšajā virtuvē, kas viņai un kaimiņiem kopīga, kādreiz fotogrāfam varbūt bijusi laboratorija. Ernas tante domā, ka viņas dzīvoklis kopā ar kaimiņu dzīvokli reiz bijis bez starpsienām kā viena, liela zāle. Viņa atceras kaimiņus: Lādenu, Zaķi un citus, kas te dzīvojuši kādreiz un nu jau aizsaulē. Viņas dzīvoklī mitinājies kāds Zēdlers, kuram naudu sūtījuši no Amerikas, tāpēc viņš Liepājā nopircis māju. ūdeni virtuvē ievilcis tas pats Lādens, kas bijis apsviedīgs vīrs, pārējie sametuši naudu. Ernas tante no 1942. gada līdz pensijai strādājusi Vulkānā un atzīst, ka ar goda rakstiem par labu darbu varētu vienu sienu noklāt. Kādreiz saņēmusi arī medaļu. Tagad viņa ir vecākā mājas iedzīvotāja. Nākammēnes apritēs 81. mūža gads, viņa pati iet uz veikalu, gatavo ēst, vēl šogad apkopusi četras dobītes dārziņos pie maizes kombināta un ar lepnumu saka: „Esmu apmierināta, ar pensiju labi varu iztikt. Dzīvoju pieticīgi – pašas kartupelītis, bietīte, gurķis. Izvāru zupu un ēdu divas dienas. Aizeju pastaigāties pa parku, palasu avīzi...” Mājas bēniņos agrāk iedzīvotāji žāvējuši sīpolus, pupiņas un kāruši veļu. Tagad tur Diāna un Edgars Zalāni būvē dzīvokli – studiju. Meistari rūpīgi atjauno kāpņutelpu, saglabājot seno celtnieku roku darba pēdas – tiks restaurētas kāpnes uz trešo stāvu ar greznām margām.
|
© Kuldīgas novada pašvaldība, 2022