Kuldīgas dārgumi
42. stāsts – Kaļķu iela, pilsētas teātris un Korta nams.
Kaļķu iela
Kaļķu ielu varam atrast jau 1797. gada pilsētas plānā. Tās nosaukums nav izvēlēts nejauši, bet gan liecina par kaļķu ieguvi šajā apkārtnē. Ventas gultne pie Kuldīgas ir akmeņaina, šeit ieguva celtniecības materiālu gan ordeņa pils būvei 13. gadsimtā, gan arī citām ēkām vēlākos laikos.
No dokumentiem zināms, ka Kuldīgas birģermeistars 1630. gadā jauna rātsnama celtniecībai lūdzis hercogam Frīdriham ierādīt vietu akmeņlauztuvei lejpus pils. Vēl pēc divdesmit trīs gadiem rātsnams nav bijis pabeigts, jo pietrūcis kaļķu. Pilsētas rāte tad vērsusies ar lūgumu pie hercoga Jēkaba atļaut celt pie Ventas kaļķu cepli. Kaļķus Mārtiņsalas tuvumā ieguva vēl 20. gadsimta sākumā.
Muzeja krājumā ir tikai kopskats no Sv.Katrīnas baznīcas torņa uz Kaļķu ielu un viens attēls, kurā redzama mums zināmā poliklīnikas ēka. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā ielas kreisajā pusē līdz tagadējai Ventspils ielai bija trīs palieli gruntsgabali ar nelielām koka būvēm katrā.
Gruntsgabals uz Kaļķu ielas stūra kādreiz piederējis galdniekmeistaram, vēlāk rātskungam un pēdējam Kuldīgas birģermeistaram (1873.–1889.) Oto Ginteram. 1836. gadā Kuldīgas vācu amatierteātra akcionāri atpirka daļu šī gruntsgabala un tajā pašā gadā uzcēla koka ēku teātrim, iegūstot adresi Kaļķu iela 4. 1879. gadā akcionāri māju ar visu gruntsgabalu nodeva pilsētas valdei.
1906. gadā izcēlās ugunsgrēks pie mazā tirgus laukuma, iznīcinot viesnīcu Rossija, kā arī vairākas senas koka ēkas Kaļķu ielā. Sākumā teātri varbūt vēl varēja glābt, taču vairāk centās glābt apdraudēto Sv. Katrīnas baznīcu un dzīvojamās ēkas Kaļķu ielā.
Teātra atjaunošanai diemžēl līdzekļu nebija. Bet ēku uz ielas stūra 1907. gadā uzcēla Mārtiņa un Lidijas Kortu ģimene (viņiem pirms tam piederēja viesnīca Rossija). 1929. gadā nams piederēja Amālijai Kortai.
Medicīnas iestāde kopš 40. gadiem
Māja Kaļķu ielā 2 ir Leo Maija īpašums. No 1940. gada tur atradās Kuldīgas poliklīnika, kas tika atjaunota 1945. gadā, tagad – primārās veselības aprūpes centrs.
Ap 1966. gadu toreizējā Kuldīgas rajona slimnīcas galvenā ārste Dzidra Šube sāka cīņu par jaunu poliklīnikas ēku. Viņa atceras, ka jau toreiz Kaļķu ielā bijis par šauru, jo tur pieņēma visi iecirkņu terapeiti. Jau bijis izstrādāts projekts, ko vajadzēja sākt saskaņot. Iecerei svītru pārvilka Kuldīgas ģenerālais plāns, kurā bija paredzēta nevis jauna poliklīnika, bet gan slimnīca. Tad Dz.Šubei nācās visu sākt no sākuma, nu jau cīnoties par slimnīcu.
Jaunā poliklīnika bija iecerēta Smilšu, toreizējā Pionieru, ielā starp mūzikas skolu un pareizticīgo dievnamu. Visā teritorijā būtu plašs poliklīnikas komplekss. Dz.Šube atceras, ka projekts bijis skaists. Pamatkorpuss bijis divos stāvos, izvietots leņķī. Viena daļa gar Smilšu ielu, otra – dziļumā, uz mūzikas skolas pusi. Aiz korpusa būtu būvēts sešstāvu tornis.
SIA Kuldīgas primārās veselības aprūpes centrs direktore Līga Lagzdiņa uzsver, ka ēka ir pielāgota un neatbilst mūsdienu medicīnas iestādes prasībām. Māja ir diezgan bēdīgā stāvoklī, jo pagrabs visu laiku applūdis. Tas savukārt bojā pamatus. ēkas daļa, kurā kādreiz atradās rentgens, nav remontēta desmitiem gadu.
Parādoties jau plaisas ārsienās. Tagad tur uz laiku strādā pediatri. Drīz viņi šīs telpas atstās. Pārējā ēkā telpas remontētas diezgan pamatīgi. Šobrīd centrā strādā trīs ģimenes ārsti un konsultanti: kardiologs, neirologs, ausu, kakla un deguna ārsts. No Liepājas brauc onkologs un endokrinologs, tur atrodas diabēta, pēdas un sirds veselības kabinets.
Pirms pāris gadiem bija iecere centru pārvietot, jo atbrīvojās bērnudārzs Pienenīte. Centram tur vietu dome nepiešķīra. „Pagaidām citas telpas pat necenšos meklēt, jo nevienam jau pusgadu nav skaidrs, kāds būs jaunais māsterplāns,” atzina L.Lagzdiņa.