Baznīcas iela 10

1. • Nams celts 16. – 17. gs. Holandiešu stilā ar lauzto jumtu.
   • Hercogistes laikos te atradusies galma aptieka, dibināta 1622. gadā, kā Konrāda Fišera aptieka.
   • 20. – 30. gados šajā ēkā atradās A/ s „Zemkopis” ( 1931 ) G. Ikera lauksaimniecības un dzelzs preču veikals ( 1938 ) Pārtikas preču veikals ( īpašnieks J. Lasis ) L. Ratenberga maiznīca .
   • ēka 1986. gadā tika atjaunota, atsedzot pildrežģa konstrukcijas. Kapitālā remonta laikā sētas pusē nojauca vienu piebūvi.
   • Mūsdienās šī ēka ir dzīvojamā ēka.
   • ēkā atrodas vietējās nozīmes nekustamais piemineklis: 18. gadsimta beigās darinātas kāpnes, kā arī valsts nozīmes kustamais piemineklis – 19. gadsimtā gatavota lāde.
   • ēka iekļauta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā kā Hercoga aptieka, tagad kā dzīvojamā ēka. Aizsardzības Nr. 6350;
   • Tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Mākslinieku darbnīca”. Arhīva nr 1068;
   • 1975.02.14. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Malkas novietnes”, projektētājorganizācija Kuldīgas rajona arhitekta ražošanas grupa un projekta vadītājs A. Brencis. Akcepta nr 5 un arhīva nr 1087;
   • Tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Malkas novietnes kapitālais remonts”, projektētājorganizācija Kuldīgas rajona arhitekta ražošanas grupa un projekta vadītājs V. Marins. Arhīva nr 1088;
   • Tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Dzīvojamā ēka”. Arhīva nr 1540;
   • 1977. gadā tika izstrādāts skiču projekts ar nosaukumu „Dzīvojamo ēku kompleksais kapitālais remonts”, kuru izpildīja Latvijas PSR saimniecības ministrijas Projektēšanas institūts „Latkomunprojekt”. Nr.p.k. 4 (skiču projekti 2006 – arhitektoniski makslinieciskas izpētes);

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1.  
   Bekmann un Co
         * Sabiedrības Bekmann un Co vīna tirgotava, Kuldīgā, Baznīcas ielā Nr.10 M.Kleina namā. Par mērenām cenām iekš un ārzemju vīnus, liķierus, šnabus, konjakus, araku, rumu utt. Alu no (") brūža Rīgā. (“Kuldīgas Vēstnesis” 1909.gada 16.janvāris Nr.2)
         * Sabiedrības Berkmann & Co vīna tirgotava Baznīcas ielā , M.Kleina namā piedāvā smalko, saldo ķekaru vīnu, “galda vīns” 30 kap. pudelē līdz ar pudeli, 25 kap. pudelē bez pudeles, kā arī visu citu zortu vīnus, kā: potrtvīnus, šeri, modeira, tokajeri utt. (“Kuldīgas Vēstnesis” 1910.gada 19.marts Nr.11)
    
   Kleins M.
         *Visjaunākās konstrukcijas motorus! Pilnīgu krājumu visādu lauksaimniecības mašīnu un darbu rīku, kā arī mākslīgus mēslus: tomasa miltus, supersulfātu un kanitu piedāvā par lētām cenām M.Kleins, Baznīcas ielā Nr.10. (“Kuldīgas Vēstnesis” 1909.gada 21.augusts Nr.33)
    
   Rubenss M.
         *Ar šo daru cien. Kuldīgas un apkārtnes publikai zināmu, ka Baznīcu ielā Nr.10, pretim ēlerta konditorejai esmu atvēris gaļas un desu pārdotavu. Piedāvāju katru dienu svaigu gaļu un desas. Pastellējumus izpildu ātri un apzinīgi. Atkalpārdevējiem liels rabats. Pēc iespējas lētas cenas! Laipna apkalpošana! Augstcienībā M.Rubenss. („Kurzemnieks” 1912.gada 7.decembris, Nr.49)

2. Hercoga galma aptieka

    

   pirmdiena, 01 marts 2004

   24. stāsts. ēka Liepājas ielā 10. Pirmā aptieka Kuldīgā dokumentos minēta jau 1622. gadā, tās īpašnieks bija Konrāds Fišers no Regensburgas (Vācija). 1639. gadā hercogs Frīdrihs apstiprinājis privilēģijas turēt aptieku Kuldīgā Johanam Milleram (strādājis visilgāk – trīsdesmit piecus gadus). Arī hercogs Jēkabs 1661. gadā pavēlēja rātei aizsargāt J.Millera privilēģijas un nepieļaut, ka citi pārdotu tādas lietas, kas pienākas tikai aptiekāram. Iespējams, ka tādēļ to sāka dēvēt par Hercoga (galma) aptieku, kaut gan īstena galma zāļu pārdotava, ko uztur par hercoga līdzekļiem, tā nekad nav bijusi. Aptieka šajā ēkā atradusies, iespējams, līdz 19. gadsimta sākumam, mainoties dažādiem īpašniekiem, kuri bija ieceļotāji no Vācijas. Iegādājoties īpašumā zāļu tirgotavu, viņi devuši Kuldīgas pilsoņa zvērestu. Aptiekāra zinību tradicionālais apgūšanas veids līdz pat 19. gadsimta sākumam bija amatniecisks ar trim apmācības pakāpēm: māceklis, aptiekāra palīgs un aptiekārs. Mācekļi dzīvoja meistara ģimenē, kur tika ne tikai apmācīti, bet nodrošināti arī ar uzturu, naktsmītni, apģērbu, to nācās čakli atstrādāt. 17. un 18. gadsimtā aptiekāri pārdeva ne tikai ārstniecības līdzekļus, bet arī vīnu un garšvielas, kas deva krietnu papildu peļņu. Vēlākos laikos ēkas augšstāvā bijuši dzīvokļi, bet pirmajā – veikaliņi, pagalms izmantots par iebraucamo sētu zirgu novietošanai. Pēc ūdens uz pumpīti Senajā aptiekas mājā jau pusgadsimtu dzīvo Emīlija Ose un Arvīds Lagzdiņš. 20. gadsimta 80. gados ēku kapitāli remontēja un izveidoja astoņus dzīvokļus. Līdz tam bijis mazāk. Arī pēc kapitālremonta ēkā nav labierīcību – ūdeni iedzīvotāji nes no pumpīša, sausā tualete atrodas koridorā. īrnieki saka – ūdens gan tagad esot labs. Agrāk katru dienu spainis bijis jāmazgā. Kapitālā remonta laikā sētas pusē nojauca vienu piebūvi, mājas fasādei noņēma apmetumu, lai atklājas pildrežģis. Koka detaļas nokrāsoja. Nesen kāds kungs paņēmis bēniņus un gribējis tur kaut ko būvēt. „Tad mēs taisījām škandālu,” saka Emīlija. Griesti un sienas jau tā esot saplaisājušas, māja plešas uz visām pusēm, kur nu vēl trešo stāvu virsū likt. Tagad bēniņos iedzīvotāji vairs netiekot, kaut gan citas vietas, kur žaut veļu, neesot. Gandrīz visi iedzīvotāji dzīvokļus privatizējuši. Kad Emīlija sākusi šeit dzīvot, bijusi vai vienīgā latviete. Taču kārtība bijusi lielāka, īrnieki pēc kārtas mazgājuši trepes. Tagad neviens par koplietošanas telpām negrib rūpēties. Uz pārmetumiem atbild: „Kas tev par daļu!” Mājai cauri iet liels manteļskurstenis. To gan var apskatīt tikai pagrabā, jo augstāk aizbūvēts.

3.