Baznīcas iela 11

1. ü                 1899. gadā šis nams piederēja M.N.Levisonam, tur atradās koloniālpreču veikals;
   ü                 1906. gadā ēka gāja bojā ugunsgrēkā;
   ü                 ēku no jauna uzcēla 1910. gadā kuldīdznieks Brāde, otrā stāvā ierīkoja viesnīcu un restorānu. Tie tur atradās arī vairākus gadus pēc Otrā pasaules kara. Pirmā stāvā bija veikali;
   ü                 1914. gadu ēkā bija J. Gavronska dāvanu veikals, 20. gadu sākumā šī paša tirgotāja papīru un rakstāmlietu veikals;
   ü                 1920. gados – G. Roeskes gaļas un desu tirgotava, Nikolaja Kleina dzelzs un krāsu piederumu veikals;
   ü                 1922. gadā rudenī no „Metrapoles” balkona kuldīdzniekus uzrunāja Kārlis Ulmanis;
   ü                 Ap 1924. gadu – A. un O. Šulca trauku un lampu veikals ar darbnīcu;
   ü                 Ap 1926. gadu tur pāsdeva būvmateriālus, logu stiklu, dzelzi, skārdu, naglas, ratu asis, riteņus, bukses;
   ü                 1920.- 1930. gados tur atradās autosatiksmes sabiedrība V. Bergholds un biedri un auto satiksmes piestātne;
   ü                 Ap 1931. gadu Markan kuģu aģentūra;
   ü                  No 1931 līdz 1940. gadam darbojās viesnīca „Metrapole”;
   ü                  Līdz pat 1940. gadam ēkas fasādi rotājis uzraksts „Gostiņņica Metropoļ” – pirmskara Kuldīgā uz ēku fasādēm tas bijis vienīgais uzraksts krievu valodā;
   ü                 Pēc 1960. gadu vidus otrā stāvābija mazi dzīvoklīši, bet pirmajā stāvā atradās Kuldīgas sadzīves pakalpojumu kombināta frizētava;
   ü                 1979. gadā izcēlās ugunsgrēks, kurā jumts nodega pilnībā,  un pēc tam trīs gadus ēka stāvēja tukša;
   ü                 1979. gadā tika izstrādāts skiču projekts ar nosaukumu „Dzīvojamās mājas vizuālā apsekošana”, kuru izpildīja Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrijas projektēšanas institūts Ventspils KPN. Nr.p.k. 6.1 (skiču projekti 2006 – arhitektoniski makslinieciskas izpētes);
   ü                 Tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Dzīvojamā māja”, projektētājorganizācija komunālās saimniecības ministrijas projektēšanas institūts „Latkomunprojekt”. Arhīva nr 1072;
   ü                 1980.10.13 tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Dzīvojamās mājas kompleksais kapitālremonts”, projektētājorganizācija komunālās saimniecības ministrijas projektēšanas institūts „Latkomunprojekt”. Arhīva nr 1095;
   ü                 1980.10.21 tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Dzīvojamās ēkas kompleksais kapitālais remonts”, projektētājorganizācija LPSR komunālās saimniecības ministrijas projektēšanas institūts „Latkomunprojekt”. Akcepta nr 46 un arhīva nr 1542;
   ü                 1983. gadā Kuldīgas sadzīves pakalpojumu kombināts otrā stāvā izvietojas pārvaldes darbinieki, pirmajā izveidoja paraugfrizētavu – salonu;
   ü                 1988.06.10. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Mākslinieku darbnīca”, projektētājorganizācija Kuldīga rajona arhitekta projektēšanas birojs un projekta vadītājs A. Orniņa. Akcepta nr 110 un arhīva nr 1064;
   ü                 1991. gadā telpas iznomāja SIA Aija, kas tur ierīkoja ēdnīcu un frizētavu otrajā stāvā;
   ü                 1992.02.10. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Kafejnīcas „Aija” interjers”. Arhīva nr 15372004.02.23. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Sabiedriskās ēkas rekonstrukcija” un projekta vadītājs B. Maike. Akcepta nr 8 un arhīva nr 3029;
   ü                 1997. gada novembrī izcēlās ugunsgrēks, kurā jumts nodega pilnībāun skāra visu ēku;
   ü                 Tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Metropole” un projekta vadītājs J. Pommers. Arhīva nr 3030;
   ü                 2002. gadā ēku privatizēja ēdoles pagasta zemnieku saimniecība „Ezernieki”īpašnieks Valentīns Kokalis;
   ü                 2004. gada maijā arheoloģe Dagnioja Svarāne atrasti holandiešu māla pīpītes fragments, uz kura vēl var redzēt arnamentus un kas stāsta par dzīvi 17. gadsimta beigās vai 18. gadsimta sākumā
   ü                 27.12.2004. sabiedriskas ēkas rekonstrukcija;
   ü                 2004. gadā tika izstrādāts skiču projekts ar nosaukumu „Būvekspertīzes slēdziens”, kuru izpildīja R. Ozoliņš. Nr.p.k. 38 (skiču projekti 2006 – arhitektoniski makslinieciskas izpētes);
   ü                 2004.10.01. tika izstrādāts skiču projekts ar nosaukumu „Sabiedriskās ēkas rekonstrukcija”, projektētājorganizācija B. Maike, projekta vadītājs B. Maike un pasūtītājs z/s „Ezernieki”. Arhīva nr. 136 (DBASES – projektu arhīvs – skiču projekti);
   ü                 2004. gadā būvprojekts, ko izstrādājis rīdzenieks arhitekts Henrijs Sinkēvičs no Valda Zariņa projektēšana biroja, paredz pirmajā stāvā iekārtot restorānu ar virtuvi, pagrabstāvā – bāru ar virtuvi, 2. stāvā – biroju, bēniņos – viesnīcas numurus. Ielas pusē tiks atjaunots nama vēsturiskais izskats, pagalms būs publiski pieejams, tur atradīsies lapene – terasveidīga tējnīca, amfiteātris un tiltiņš pāri Alekšupītei.
   ü                 2005.01.31 tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Kabeļlīnijas un transformatora punkta būvniecība”, projektētājorganizācija SIA „Talsu Spriegums” un projekta vadītājs A. Hazens. Akcepta nr 5 un arhīva nr 3033;
   ü                 2005.04.25. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Sabiedriskās ēkas rekonstrukcija” un projekta vadītājs A. Gulbis. Akcepta nr 18 un arhīva nr 3034;
   ü                 2005.07.25. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Sabiedriskās ēkas rekopnstrukcija”, projektētājorganizācija VZ-Birojs un projekta vadītājs V. Zariņš. Akcepta nr 59 un arhīva nr 3022;
   ü                 17.07.2006. sabiedriskas ēkas rekonstrukcija;

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1. Kuldīgas rajona laikraksts „Kurzemnieks”
   Kuldīgas dārgumi
   pirmdiena, 14 jūnijs 2004
   30. stāsts. ēka Baznīcas ielā 11
   Dižā Metropole
   Kādā senā atklātnē, kas ataino rosīgu tirgus dienu tagadējā Rātslaukumā, Baznīcas ielā 11 redzama ēka, kuras vietā vēlāk pacēlās dižā Metropole. 1899. gadā šis nams piederējis M.N.Levinsonam, te atradies koloniālpreču veikals.
   Iespējams, ka ēka gājusi bojā ugunsgrēkā, jo 1906. gadā Baznīcas ielu vairākkārt skārušas ugunsnelaimes. Par namu celtniecību nodegušo vietā 1910. gadā ziņoja laikraksts Goldingenscher Anzeiger, nosaucot arī jauno Brades namu.
   Metropoles īpašnieks bija Aleksandrs Brade, kurš jau 19. gadsimta beigās bija prasmīgi saimniekojis kā viesnīcas īpašnieks vācu biedrības namā Kalna ielā 6. Viesnīcu atvēra apmeklētājiem nākamā gada rudenī, piedāvājot ne tikai naktsmītnes, bet arī siltus un aukstus ēdienus.
   ēkas pirmajā stāvā izvietojās dažādi veikali. Šķiet, visvairāk to bija 1920. gados: tirgoja papīru un rakstāmlietas, dzelzs preces un krāsu, gaļas un desu izstrādājumus, šujmašīnas un velosipēdus, kā arī citas preces.
   No viesnīcas 1920. un 1930. gados kursēja satiksmes autobusi uz tuvējām pilsētām – Aizputi, Ventspili, Liepāju. Pirms tam varēja izmantot ormaņa pakalpojumus. 1936. gada adresu grāmatā lasāms, ka viesnīcas Metropole īpašnieks ir Latvijas tirgotāju savienības Kuldīgas nodaļa.
   Pārmaiņu gaidās
   Par viesnīcas Metropole leģendāro pagātni vēsta kuldīdznieku nostāsti. Viens no tiem par bravurīgu saimnieku, kurš saderējis, ka uzjāšot pa kāpnēm ar zirgu. To arī izdarījis. Kā jau restorānā un viesnīcā, šādu bohēmisku izdarību nav trūcis. Vairākus gadus pēc ugunsgrēka, 90. gadu beigās, ēka gaidīja kādu, kurš atdotu tai bijušo spozmi.
   Šķiet, Metropole tiešām varētu atdzimt. To savā īpašumā ieguvusi z/s Ezernieki, t.i., pazīstamais uzņēmējs Valentīns Kokalis.
   Kuldīgas domes attīstības un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas departamenta direktors Gints Astičs uz ēkas nākotni raugās cerīgi un uzskata, ka jau tagad tur ieguldīta liela nauda – iztīrīta iekšpuse, demontētas iekšējās konstrukcijas, pagalma sienas, saskaņots skiču projekts.
   Līdz 1. jūnijam vajadzēja būt gatavam tehniskajam projektam, bet ēka būvētājiem izrādījusies diezgan ciets rieksts. Tur esot sarežģīti ģeotehniskie apstākļi – plūstošās smiltis, sienas var būt nestabilas, visus darbus var veikt tikai ar rokām… Tāpēc projektēšana ieilgst.
   Z/s Ezernieki direktors Pēteris Pavļukovs teica, ka septembrī plānots sākt celtniecību. No ārpuses ēka saglabās vesturisko veidolu. Tāda ir pilsētas domes prasība. Tajā būs viesnīca, ofisu telpas, restorāns, vīna pagrabs, pagalmā paredzēta vasaras estrāde un līdzās ēkai – šķūnī – ierīkošot gleznu galeriju. Līdz nākamajiem Pilsētas svētkiem tai jābūt gatavai.
   Iveta Grīniņa

2. 

3. 

4. 

5. 

6. 

7. 

8. 

9. 

10. 

11. 

12. 

13. 

14. 

15.