Kalna iela 22

1. ü      Kalna ielas 22 kreiso pusi kādreiz noslēdza divstāvu nams, ar galu cieši piekļaujoties Alekšupītes krastam. Tas bija pazīstams kā senākā pilsētas skolas ēka.
   ü      Pirmais stāvs bija mūra, bet otrais – no koka. Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda 1567. gada 28. februārī izdotais lēmums paredzēja ne tikai celt daudzas jaunas baznīcas Kurzemē, bet arī ierīkot skolas, tai skaitā Kuldīgā.
   ü      Speciālu skolas ēku (iespējams, 17. gadsimta vidū) uzbūvēja par pilsētas rātes un pilsoņu līdzekļiem.
   ü      1806. gada 23. maijā Kuldīgā atvērta apriņķa skola, 1887. gadā tā pārveidota par privātu zēnu skolu. To vadīja inspektors H.Meders, tādēļ bieži vien tika lietots nosaukums Medera skola.
   ü      Savukārt 1901. gadā šo mācību iestādi pārveidoja par četrklasīgu tirdzniecības skolu, „lai izvairītos no neizturamā Rīgas kuratoru un neizglītoto tautskolu inspektoru spiediena” Skola darbojās līdz Pirmajam pasaules karam.
   ü      Izzudušās ēkas vietā Kalna ielā 22 kādreiz bija iecere būvēt bijušās ūdenssaimniecības pārvaldes kantori. Šobrīd īpašumu iegādājies uzņēmējs Uģis Tabors.
   ü      18.08.2005 Iesniegts projekts (Akcepta Nr. 83) Nelikumīgo būvju garāžas nojaukšana.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1. Kuldīgas dārgumi...

    

   pirmdiena, 27 jūnijs 2005

   51. stāsts. ēka Kalna ielā 22. Kuldīgas senākā skola Kalna ielas kreiso pusi kādreiz noslēdza divstāvu nams, ar galu cieši piekļaujoties Alekšupītes krastam. Tas bija pazīstams kā senākā pilsētas skolas ēka. Pirmais stāvs bija mūra, bet otrais – no koka. Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda 1567. gada 28. februārī izdotais lēmums paredzēja ne tikai celt daudzas jaunas baznīcas Kurzemē, bet arī ierīkot skolas, tai skaitā Kuldīgā. Taču jau 1563. gadā Simons Hennings te bijis skolotājs, viņam piederējuši gruntsgabali pilsētā. Algu skolotājam maksāja baznīcas draudze. Pēc hercoga Gotharda rīkojuma Kuldīgas skolā līdz sešiem audzēkņiem bija jāuztur par hercoga līdzekļiem (audzēkņi dzīvoja pie skolas rektora), taču šī kārtība pēc 1650. gada vairs nepastāvēja. Pēc 1591. gada Kurzemes baznīcu reģistriem Kuldīgas skolotājs katru gadu saņēmis no pils vienu pūru rudzu un vienu pūru miežu vai arī ēdināšanu pilī par brīvu, bez tam no pilsētas 50 markas un no baznīcas kases 10 markas. Speciālu skolas ēku (iespējams, 17. gadsimta vidū) uzbūvēja par pilsētas rātes un pilsoņu līdzekļiem. 17. gadsimtā skolas rektors saņēma papildu atlīdzību no baznīcas kases, divreiz gadā – Jurģos un Mārtiņos – apstaigājot iedzīvotājus, kā arī izpelnoties ar čaklu darbu pilsētnieku labvēlību, tie aicināja pie sevis pusdienās. 1806. gada 23. maijā Kuldīgā atvērta apriņķa skola, 1887. gadā tā pārveidota par privātu zēnu skolu. To vadīja inspektors H.Meders, tādēļ bieži vien tika lietots nosaukums Medera skola. Savukārt 1901. gadā šo mācību iestādi pārveidoja par četrklasīgu tirdzniecības skolu, „lai izvairītos no neizturamā Rīgas kuratoru un neizglītoto tautskolu inspektoru spiediena” (tā rakstīts 1906. gadā laikrakstā Goldingenscher Anzeiger). Skola darbojās līdz Pirmajam pasaules karam. Atjaunos, atbilstoši vecpilsētas veidolam Izzudušās ēkas vietā Kalna ielā 22 kādreiz bija iecere būvēt bijušās ūdenssaimniecības pārvaldes kantori. Šobrīd īpašumu iegādājies uzņēmējs Uģis Tabors. SIA Kuldīgas namsaimnieks (nejaukt ar pašvaldības SIA Kuldīgas īpašumi) preses sekretārs Vilnis Rullis uzsvēra, ka pagaidām vēl pāragri konkrēti runāt par to, kas tiks būvēts Kalna ielā 22. Taču tas noteikti atbildīs Kuldīgas vecpilsētas veidolam un varbūt pat tiks atjaunota senā apbūve. Tā varētu būt vai nu dzīvojamā, vai sabiedriska ēka, piemēram, viesnīca vai kafejnīca. Arī Kuldīgas domes pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Ineta Butāne paskaidroja, ka, ceļot tajā vietā ko jaunu, būs jāievēro bijušās apbūves apjoms.

2. piektdiena, 27 maijs 2005,Kurzemnieks
   Februārī dome firmai piešķīra 100% telpu nomas atlaidi līdz 30. jūnijam ar piebildi, ka līdz termiņa beigām jāsāk celtniecība. Pretējā gadījumā pašvaldība piedzīs nesamaksāto nomu par 2003., 2004. un 2005. gadu. Arī no Uģa Tabora firmas, kurai pieder trīs nami (Baznīcas ielā 20, Kalna ielā 22 un divi vecās slimnīcas korpusi), pilsētplānošanas nodaļa gaida aktīvāku rīcību. Nekas nenotiek arī domes izsolē pārdotajā namiņā Kalna ielā 8a.