Kalna iela 20

1. ü      Māja celta ap 19. gadsimta vidu. Pagaidām vēl nav precīzu ziņu par tās sākotnējo īpašnieku.
   ü      Skolotāja V.Fromholda-Treija piezīmēs tā ir nodēvēta par fabrikanta E.Neperta namu, bet visilgāk nams bijis ārsta Pola un viņa mantinieku (vēl 1929. gadā) īpašumā.
   ü      Plašajā namā savu darbnīcu bija iekārtojis pirmais Kuldīgas fotogrāfs Jūlijs Gesavs (miris 1905. gadā). Viņš ieradies Kuldīgā 19. gs. 60. gados, būdams divdesmit četrus gadus vecs, precējies un jau ar apgūtu amata prasmi. Vēl 1880. gadā Gesavs minēts kā vienīgais fotogrāfs pilsētā.
   ü      20.07.1952. Iesniegts projekts (Akcepta Nr. 6) Dzīvojamās ēkas rekonstrukcijas pārbūves plāns.
   
   
   

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1. Kuldīgas dārgumi...

    

   pirmdiena, 23 maijs 2005

   50. stāsts ēka Kalna ielā 20 ārsta nams ar fotosalonu Māja varētu būt celta ap 19. gadsimta vidu. Pagaidām vēl nav precīzu ziņu par tās sākotnējo īpašnieku. Skolotāja V.Fromholda-Treija piezīmēs tā ir nodēvēta par fabrikanta E.Neperta namu, bet visilgāk nams bijis ārsta Pola un viņa mantinieku (vēl 1929. gadā) īpašumā. Pēc medicīnas studijām Tērbatas (tagad Tartu) universitātē Aleksandrs Eduards Pols bijis asistents universitātes klīnikā. Ap 1844. gadu viņš pārcēlies uz Kuldīgu, atverot savu ārsta praksi. Vēlāk iecelts par apriņķa ārstu un aptuveni trīsdesmit gadus bijis Kuldīgas ārsts. No 1851. gada līdz savai nāvei 1885. gadā vadījis pilsētas slimnīcu. Plašajā namā savu darbnīcu bija iekārtojis pirmais Kuldīgas fotogrāfs Jūlijs Gesavs (miris 1905. gadā). Viņš ieradies Kuldīgā 19. gs. 60. gados, būdams divdesmit četrus gadus vecs, precējies un jau ar apgūtu amata prasmi. Vēl 1880. gadā Gesavs minēts kā vienīgais fotogrāfs pilsētā. Netālajā vācu ģimnāzijā viņš mācīja zīmēšanu. J.Gesavs aktīvi iesaistījās pilsētas sabiedriskajā dzīvē, kopš 1875. gada viņš bija Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vadībā, kopā ar dzīvesbiedri organizējis Kuldīgas vācu teātra labdarības izrādes (ugunsdzēsējiem vai trūcīgajiem). Fotodarbnīca bijusi atvērta no desmitiem rītā līdz četriem pēcpusdienā. Garajos gados tās durvis vēris vai katrs tā laika kuldīdznieks, bijīgi aplūkojot dekorācijas salonā. Fotografēšanas brīdī viņi sastinga, svinīgi nopietni raugoties fotoaparāta maģiskajā acī, no kuras tūlīt izlidos putniņš. Klusa un brīnišķīga māja Dzidra Vīgante Kalna ielā 20 dzīvo jau no 1961. gada, visilgāk no visiem mājas iemītniekiem. Toreiz tā esot uzskatīta par prestižu māju un izskatījusies tāda pati kā tagad. Viņas tante teikusi, ka šī esot īvandes muižnieces māja. „Vai nu tā ir taisnība, vai nav, nevar zināt,” nosaka kundze. Dzidras kundze pirms 40 gadiem strādājusi rajona patērētāju biedrībā, pēc tam galvenajā remontu pārvaldē. Mājas vecākais toreiz bijis šerps kungs. Divas reizes gadā sēta bija pamatīgi jāsakopj, bērni nedrīkstējuši neko nomest pagalmā. Tagad katrs darot, kā grib. Par ēku šobrīd atbildot Kuldīgas īpašumi. Dzīvokļi esot lieli, plaši, kaut gan sienas diezgan plānas un skaņas caurlaidīgas. Kā jau vecās Kuldīgas mājas, arī šī pamazām sēžoties, sienas sākot plaisāt, durvis izpuvušas. „Kā karikatūru ielika jaunu, ekskluzīvu rokturi vecajām durvīm, tas pēc pāris dienām pazuda, kāds nozaga. Mēs par savu dzīvokli nevaram neko sliktu teikt, taču pirmais stāvs ir pavēss un pamitrs. Ar kaimiņiem laimējies, māja ir brīnišķīga un klusa,” uzsver Dzidras kundze. Izņemot vienu dzīvokli, pārējie esot privatizēti. Lūcija Birkše-Kloka dzīvo telpās, kuras atceras no 1940. gada. Tad tur žāvēta zaldātu veļa. Viņas mātesmāsa kopā ar citām sievām to vārījušas un berzušas uz dēļiem sētā pie tagadējās autoskolas, bet žāvēja Kalna ielas 20. mājas otrajā stāvā. Lūcijas kundze atceras, ka mājas otrais stāvs bijis tukšs, tur dzīvojis tikai viens zaldāts, kurš veļu sargājis. Blakus atradusies virtuve ar lielu krāsni vidū, kādu mazā meitene nekad nebija redzējusi. Tieši tur, kur bijušas izvilktas veļas auklas, tagad ir Lūcijas dzīvoklis. Iveta Grīniņa