ü ēka celta 18. gadsimta pirmajā ceturksnī un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis arhitektūrā nr. 6355.
ü Nama mākslas pieminekļi ir 19. gadsimta sākuma klasicisma durvju komplekts un laternu turētāji abpus tām.
ü ēkā atrodas Vietējās mākslas kustamais piemineklis, 1820. – 1839. gadā darināta Lāde un divi nekustamie vietējā nozīmes pieminekļi: durvju komplekti, kas gatavoti 19. gadsimtā.
ü Durvis veras uz iekšu, lai atvērtas tās lietū nesamirktu. No vērtņu augšējiem pildiņiem pazuduši dekoratīvie elementi – lauvu galvas, ko ietver lapu vītnes.
ü Ap 1949. gadu vēl redzams, ka namam bijis grezns virsgaismas lodziņš – bagātīgi ornamentēts, ar krāsaina stikla vitrāžu – un neliels misiņa rokturis.
ü Barons Firkss bijis ēkas pirmais īpašnieks.
ü 1898. gadā to par diviem tūkstošiem zelta rubļu nopircis Makss Frīdrihs Teodors Ulmans.
ü Pēc Otrā pasaules kara ēkā atradies Kuldīgas apgādes labības punkts (noliktava – Sv. Katrīnas baznīcā).
ü 1978.20.20. tika iesniegts būvprojekts ar nosaukumu „Labiekārtošanas projekts”, projektētājorganizācija Kuldīgas arhitekta ražošanas grupa un projekta vadītājs I. ūdris. Akcepta nr 66 un arhīva nr 282;
ü 1995.09.22. tika iesniegts būvprojekts ar nosaukumu „Telpu izbūves projekts”, projektētājorganizācija a/s „BKD”un projekta vadītājs E. Pirktiņa . Arhīva nr 288;
ü Tagad ēkā ir seši dzīvokļi. ūdens ierīkots tikai vienā, arī kanalizācijas nav.
ü 2004. gadā tika izstrādāts skiču projekts ar nosaukumu „Telpas arhitektoniski mākslinieciskā apsekošana rekomendācijas”, kuru izpildīja K. Veinberga. Nr.p.k. 34 (skiču projekti 2006 – arhitektoniski makslinieciskas izpētes).